Международные Финансовые Институты

Международные Финансовые Институты

Latvijas Universit?te

Ekonomikas un vad?bas fakult?te

Finansu instit?ts

Refer?tu t?ma:

Starptautisk?s finansu instit?cijas strukt?ra un to darb?ba

Finansu mened?eri

2F3 kursa studenti

Antons Kres?in?

St.apl. EkFm980261

EkFm980290

EkFm980323

Zin?tniskais Vad?t?js

R?ga 2000

Saturs

Ievads

1. Starptautisk?s finansu instit?cijas

2. Starptautisk?s finansu instit?ciju strukt?ra un sadarb?ba ar Latviju

3. Starptautisk? ekonomisk? pal?dz?ba

1. Starptautisk?s finansu un invest?ciju pl?smas

4.Kur Latvijai ?emt l?dzek?us invest?ciju finans??anai

Literat?ru un avotu saraksts.

cit?du r?c?bu starptautisk?s ekonomikas pas?kumos. pie kuriem pieder

starptautisk?s invest?cijas. vispirms nepiecie?ams noskaidrot

starptautisk?s ekonomikas galven?s m?sdienu ievirzes un likumsakar?bas.

Starptautisk? ekonomika patlaban p?rdz?vo k?rt?jo destabiliz?cijas

periodu, kuru amerik??u autori d?v? par proporciju kr?zi (crisis of

proportions). ?im periodam rakstur?ga agr?ko ASV domin?jo?o poz?ciju augo?a

erozija, kas saist?ta ar Jap?nas, V?cijas un t? saucamo Klus? oke?na

piekrastes jauno industrializ?to valstu nepieredz?tu ekonomisk?s varas un

ietekmes k?pumu.

Pasaules ekonomikas probl?mas ir atkar?gas ar? no vair?kiem

galvenajiem, savstarp?ji saist?tiem, agr?k neparedz?tiem un nevad?miem

fenomeniem. Pirmais un vissmag?kais ir tre??s pasaules milz?go par?du

probl?ma. ?? tendence iez?m?j?s septi?desmito gadu s?kum?, un ??s grupas

valstu par?di jau p?rsniegusi 1 triljonu USD, kas apdraud visu

starptautisko finansi?lo sist?mu. Par?dnieku valstis par?da apkalpo?anai

nepiecie?amo augo?o summu, rezult?t? ?o valstu dz?ves l?menis k?uvis zem?ks

nek? pirms 25 gadiem. ?is fenomens noteikti J??em v?r? Latvij?, p?c

iesp?jas ierobe?ojot nep?rdom?tu ?rvalstu kred?tu ?em?anu un to pieaugumu.

N?kamais starptautisk?s ekonomisk?s situ?cijas fenomens ir katastrof?li

augo?ais ASV bud?eta defic?ts, kas piecu gadu laik? vair?k k? divk?r?ojies,

un procentu maks??ana par ?iem par?diem sasniegusi bud?eta izmaksu tre?o

augst?ko vietu p?c aizsardz?bas un soci?l?s nodro?in??anas izdevumiem.

Tre?ais fenomens ir ASV 400 miljardu USD ?r?jais par?ds, kas veidoj?s

no ?rvalstu invest?ciju p?rsvara Savienotaj?s Valstis p?r amerik??u

invest?cij?m ?rvalstis. Agr?k?s amerik??u cer?bas uz pel?as piepl?dumu

valst? no ?rvalstu invest?cij?m sagr?va ar 1985. gadu iest?jusies augo??

negat?v? ?r?j?s tirdzniec?bas bilance.

Vienlaic?gi ar to, ka ASV k?uva par liel?ko pasaules par?dnieku, Jap?na

k?uva par pasaules liel?ko kreditoru, aiz kuras cie?i seko V?cija. Bet

V?cijas kreditoriem ir divas iesp?jas - vai nu izmantot pozit?v?s eksporta

bilances summas pa?ai savas tautsaimniec?bas att?st?bai un dz?ves standarta

cel?anai, vai ar? t? var invest?t eksporta pelnu valsti, ar kuru tai ir

tirdzniec?bas disbilance. Jebkur? gad?jum? neviena no ?im probl?m?m nav

atrisin?ma bez kompleksas starpnacion?las pieejas.

N?kamais pasaules ekonomikas fenomens ir postkomunisma valstu p?reja uz

br?v? tirgus ekonomiku, kas saist?ta ar lieliem izdevumiem un ?rvalstu

invest?ciju piesaist??anu. T? V?cijas apvieno?an?s un VDR integr?cija

1993. gad? jau maks?jusi V?cijai daudz liel?kas summas nek? pl?nots. l?dz

ar to tika ieviesti jauni nodok?i un devalv?ta v?cu marka. Tas rad?ja

lielas probl?mas VFR ekonomikai.

V?cijas ekonomisk? atkalapvieno?ana s?k?s ar Rietumv?cijas markas ievie?anu

Austrumv?cij? 1990. gada 2. j?lij?. Form?l? V?cijas apvieno?ana notika

tikai 1990. gada 3. oktobri. Tom?r Austrumv?cijas situ?cij? tirgus

ekonomikas ievie?ana ir unik?la un nav sal?dzin?ma ar cit?m postkomunisma

valst?m.

1990. gad? Austrumv?cijas neto kopprodukts (GDP) nokrit?s par 16%, bet

1991. gad? jau par 30%. Tika izplat?ts m?ts par to. ka vainojams

Austrumeiropas tirgus sabrukums. Paties?b? vispirms vainojams bija nevis

tas. ka bija sabrucis tirgus. P?c Austrumv?cijas produkcijas piepras?jums

bija joproj?m. Galvenais iemesls bija tas, ka Austrumv?cijas tirg? pa?m?ju

ra?ot?jus izkonkur?ja Rietumv?cijas r?pnieki ne tik daudz p?c kvalit?tes

r?d?t?jiem, k? t?p?c, ka Rietumv?cijas produkcija bija l?t?ka. Taj? pa??

laik?, kad Austrumv?cijas ra?o?ana un eksports cieta no faktisk?s val?tas

revalv?cijas, k? ar? lielas algu pacel?anas. ?ehoslovakija, Polija un

Ung?rija sam?r? ?tri papla?in?ja savus tirgus Rietumos, jo savlaic?gi

devalv?ja val?tu.

Austrumv?cu r?pnieki uz to nek?di nerea??ja. R?pniec?bas vad?ba visp?r

"neeksist?ja", jo r?pniec?ba pieder?ja valstij un to p?rvald?ja

Rietumv?cijas izveidot? privatiz?cijas a?ent?ra "Treuhand-Anstalt"", kuras

uzdevums bija privatiz?t, nevis racion?li vad?t r?pniec?bu.

?o m?c?bu Latvijai b?tu lieti ?emt v?ra, jo ar? pie mums vair?ki min?tie

elementi sakrita. Ne Godma?a, ne Birkava vald?bas laik? valsts r?pniec?ba

efekt?vi vad?ta netika, nek?da r?pniec?bas atvese?o?anas programma netika

izveidota, bet Birkava vald?ba visp?r atteic?s veidot r?pniec?bas

programmu. pazi?ojot, ka ar r?pniec?bu visu autom?tiski izk?rto?ot tirgus

meh?nismi.

Turpm?ko divu gadu laik? Austrumv?cij? iest?j?s zin?ma ekonomisk?

atvese?o?an?s ar produkcijas pieaugumu 7% 1993. gad? un gaid?mo pieaugumu

ap 5% 1994. gad?. Invest?ciju koeficients (rate of investment) bija ?oti

augsts - 50%, ta?u bija gaid?ma t? samazin??an?s l?dz 40%. Visliel?kais

pieaugums bija v?rojams tie?i to pre?u ra?o?an?, kas tiek izmantotas

invest?cij?s (investment goods), piem?ram, met?la konstrukcijas

celtniec?bai.

Loti interesanta ir ar? ??nas pieredze. L?dz 1500. gadam ??n? bija pasaules

visatt?st?t?k? civiliz?cija. P?c tam to apsteidza Eiropa. Ta?u

kops 1978. gada, ??na pasaulei demonstr?jusi unik?lus att?st?bas tempus,

kad valsts bruto nacion?lais produkts pieaudzis vid?ji par 9% gad?. L?dz ar

to var piepild?ties prognoze, ka 2002. gad? ??nas ekonomika p?rsniegs 1978.

gada l?meni 8 reizes, sasniedzot Jap?nas. Taivanas un Dienvidkorejas

lab?kos pieauguma r?d?t?jus lab?kajos gados. Jau patlaban ??n? ir pasaules

tre?? - ceturt? liel?k? ekonomika. T?p?c amerik??u ekonomisti n?ku?i pie

sl?dziena, ka ASV ekonomika neb?s konkur?tsp?j?ga pasaul?, ja t? neb?s

konkur?tsp?j?ga ??n?.

Kop? ?? gadsimta se?desmitajiem gadiem par galveno att?st?to valstu

tautsaimniec?bas ievirzi k?uvusi ekonomikas

internacionaliz?cija. Ar? visa divdesmit? gadsimta laik? v?rojama izteikta

politisk?s un ekonomisk?s integr?cijas tendence. kas ?pa?i sp?c?gi izpau?as

Eirop?. S?kumu lai nosprauda ar 1957. gada Romas l?gumu par Eiropas

Ekonomisk?s savien?bas (European Economic Community) izveido?anu. kad s?ka

pak?peniski iedibin?t kapit?la, pre?u un darbasp?ka br?v?s p?rvieto?an?s

principu dal?bvalstu vid?.

Kapit?la p?rvieto?an?s br?v?bu noteica EEC l?guma 67. un 73. pants. 67.

pant? bija deklar?ts, ka "dal?bvalstis savstarp?ji progres?vi atcels

visus kapit?la p?rvieto?an?s (movement of capital) ierobe?ojumus,

kas pieder dal?bvalstis past?v?gi dz?vojo??m person?m, un jebkuru uz

pilson?bu vai pu?u past?v?go domicilu vai vietu, kur ?is kapit?ls ir

invest?ts, pamatotu diskrimin?ciju" (dom?ts kapit?la - J.B.).

Kas dom?ts ar terminu "kapit?ls", l?gum? nav izskaidrots. Ta?u ?is

monogr?fijas kontekst? to noskaidrot ir visai b?tiski. Tiesas precendents

Regina v Thompson, Jonson and Woodwiss izskaidro, ka ar ?o terminu

saprotamas ar? dargmetalu mon?tas. Precedents carbone v Ministero del

Tesoro izskaidro, ka ar kapit?lu saprotama ar? ?rvalstu val?ta (foreign

exchange) un fondu invest?cijas (investment of funds). Ta?u vienk?r?s

naudas p?rvedums nav tulkojams EEC l?guma 67. panta izpratn?. ?? panta

izpratn? kapit?la p?rvieto?an?s br?v?ba tiek ?stenota vien?gi tad, ja t? ir

saist?ta ar pre?u un pakalpojumu p?rvieto?anos.

?is integr?cijas process tagad ieg?jis jaun? stadij?. 1985. gad?

Rietumeiropas valstu vad?t?ji pazi?oja, ka tie v?las izveidot piln?gi

unific?tu apvien?bas iek??jo tirgu, un griez?s pie Eiropas Komisijas, lai

t? sagatavotu priek?likumus jaunas savien?bas izveido?anai 1992. gad?.

Atbildot uz ?o priek?likumu, Komisija 1985. gad? public?ja savu "Balto

gr?matu" (White Paper), kura bija noteiktas nepiecie?am?s programmas kop?

ar to ?steno?anas kalend?ra pl?nu. Viens no svar?g?kajiem ?? pl?na

noteikumiem atkal bija kapit?la br?va p?rvieto?an?s, kas Eiropas

Ekonomiskaj? asoci?cij? (EEA) attiec?b? uz ?stermi?a kapit?la kust?bu

(short-term capital movement) praks? tika ieviesta 1990. gada 1. j?lij?

tikai devi??s dal?bvalstis. Grie?ija, Portug?le, Sp?nija un ?rija noteica

p?rejas periodu.

Tikai saska?? ar ?o l?mumu EEA dal?bvalstu pilso?i ieguva iesp?ju

atv?rt banku r??inus jebkur? cit? dal?bvalsti un p?rvest neierobe?otas

summas no vienas dal?bvalsts uz otru. ??du kapit?la p?rvieto?an?s br?v?bu

Latvijas Banka bez visiem starptautiskajiem l?gumiem akcept?ja jau ar

Latvijas rub?a ievie?anu 1991. gad?.

?? integr?cijas procesa rezult?t? 1992. gada 7. febru?ri M?striht? tika

parakst?ts L?gums par Eiropas Savien?bu (Treaty Establishing the European

Community), kas sa?sin?ti tiek d?v?ts par M?strihtas l?gumu. T? pa?a gada

7. apr?l? to ratific?ja Eiropas parlaments.

L?guma m?r?is, kas noteikts Visp?r?go noteikumu B pant?, ir ??ds:

"...sekm?t sabalans?tu un past?v?gu ekonomisko un soci?lo progresu, ?pa?i

izveidojot telpu bez iek??j?m robe??m, stiprinot ekonomisko un soci?lo

sadarb?bu un izveidojot ekonomisko un monet?ro savien?bu, taj? skait?

noteikti iedibinot vienotu val?tu saska?? ar l?guma noteikumiem.”

L?guma 3. panta (c) da?? ?is pats jaut?jums deklar?ts k? ap?em?an?s

izveidot "iek??jo (respekt?vi, savien?bas iek??jo - J.B.) tirgu, kuru

raksturo visu ???r??u atcel?ana br?vai pre?u, personu un kapit?la kust?bai

dal?bvalstu starp?.

3.a panta 1. da?? ?is "iek??jais tirgus" raksturots ar "kop?jiem m?r?iem,

kas tiek ?stenoti saska?a ar atkl?ta tirgus ekonomiku (open market economy)

ar br?vas konkurences principiem".

3.a panta 2. da?? pasludin?ta "stingri fiks?ta val?tu (irrevocable)

apmai?as kursa noteik?ana, kas novedis pie vienotas val?tas ECU (European

Currency Unit) ievie?anas, bet 3. da?? noteikti ??di Eiropas Savien?bas

galvenie principi: "stabilas cenas, sapr?t?gs (sound) publisko

finansu un monet?rais st?voklis un sabalans?ta maks?jumu bilance.

?is integr?cijas process, bez jau min?tajiem, notika ??du b?tisku agr?k?s

Eiropas nor??inu sist?mas kr?zes (ang?u sa?sin?jums - ERM) faktoru ietekm?:

— da?u ES valstu, piem?ram, Lielbrit?nijas, It?lijas un Sp?nijas,

konver?ences probl?mas;

- V?cijas atkalapvieno?an?s izrais?t? infl?cija VFR, kas tur izrais?ja

stingr?kas monet?r?s politikas ievie?anu l?dz 1992. gadam un p?c tam l?nu

depoz?ta likmju kri?anos (tas v?r? liekams Latvij? - J.B.);

- Eiropas ekonomikas kritums (recession), kas iest?j?s 1992.gada

pavasari un turpin?j?s l?dz 1993. gada vasarai ar rekorda zemu dol?ra kursu

1992. gad?;

- konceptu?lais konflikts neliel?s ERM ar zemu infl?ciju valstis starp

to val?tas stabilit?ti un pa?m?ju spiedienu kred?ta likmju samazin??an?s

virzien? (Latvij? ar? v?r? ?emams pas?kums - J.B.);

- d??u "n?" iepretim Eiropas Monet?rajai savien?bai (European Monetary

Union /EMD/).

. Starptautisk?s finansu instit?cijas.

Starptautisko ekonomisko attiec?bu ?steno?anas gait? to dal?bnieki

neizb?gami iesaist?s sare???t? starptautisko banku un finansu oper?ciju

sist?m?.

Starptautisk? banka, k? jebkur? cits daudznacion?ls uz??mums, ir

instit?cija, kas atrodas vien? valst?, bet darbojas daudz?s pasaules da??s

ar nol?ku sekm?t tirdzniec?bu un pasaules val?tas sist?mas stabiliz?ciju.

Starptautiskaj? banku darb?b? piedal?s valstu centr?l?s,

komercbankas un starptautisk?s bankas, kas darbojas ka starptautisk?s

starpvalstu organiz?cijas.

Centr?lo banku uzdevums ir ?stenot valstu monet?ro politiku, emit?jot un

lai?ot apgroz?b? valsts val?tu, kontrol?jot tas kr?jumus, k? ar? ?rvalstu

val?tu un d?rgmet?lu valsts rezerves. Da??s valst?s centr?las bankas atbild

ar? par finansu statistiku. Pasaules valstu centr?lo banku vid? visvaren?ka

ir Jap?nas banka (Bank of Japan).

Absol?to vair?kumu starptautiskas uz??m?jdarb?bas transakciju ?steno

gigantiskas komercbankas, kas ir tik varenas, ka ir sp?j?gas ietekm?t

valstu politiku. ?o banku ir desmitiem t?ksto?u, ta?u galven?s no t?m ir ap

50. T?m ir ?oti sp?c?ga ietekme uz ekonomisko att?st?bu, izaugsmi un

starptautisko uz??m?jdarb?bu. P?c skaita un rezerv?m pasaul? visbag?t?k?s

komercbankas atrodas Jap?n?. Visas liel?kas komercbankas ir iesaist?tas

val?tas tirdzniec?b?.

K? jaunatt?st?bas, t? ar? postkomunisma zemju att?st?bas programmas

bie?i finans? ar da??du ANO un ar to saist?tu instit?ciju programmu un

fondu, ka ar? starptautisko att?st?bas banku starpniec?bu. Starptautisk?s

att?st?bas bankas pamat? aizdod naudu tikai vald?b?m. Att?st?bas bankas

iedala starptautiskaj?s, nacion?laj?s un priv?taj?s. Nacion?l?s un priv?t?s

att?st?bas bankas dod aizdevumus gandr?z vien?gi priv?tajam firm?m."'

Caur starptautiskaj?m att?st?bas bank?m un fondiem, piem?ram. 1991. gad?'

pal?dz?bai un att?st?bai tika sadal?ti 8,4 miljardi USD.

No augst?k min?tas pal?dz?bas summas 4,3 miljardi tika sadal?ti grantu

veida, bet 4.1 miljards - k? koncesiju aizdevumi ar Starptautisk?s

Att?st?bas asoci?cijas (International Development Association /IDA/)

starpniec?bu. Nekonfesion?lie aizdevumi, kurus sadal?ja caur Pasaules Banku

un Starptautisko Finansu korpor?ciju, 1991. gad? bija 4 miljardi USD

negat?v? bilanc?. Granti, kas tika pie??irti b?g?u, hum?n?s, speci?l?s

ekonomisk?s un katastrofu skarto rajonu pal?dz?bas garant??anai, sasniedza

1.4 miljonus USD.

Starptautisko att?st?bas banku vid? vado?? ir Pasaules Bankas grupa, kur?

ietilpst Starptautisk? Rekonstrukcijas un att?st?bas banka. Starptautisk?

Att?st?bas asoci?cija un Starptautisk? Finansu korpor?cija.

Pasaul? past?v vair?kas starptautisk?s invest?cijas apkalpojo??s finansu

instit?cijas ar daudzpus?ju starptautisko organiz?ciju statusu.

2.Starptautisk?s finansu instit?ciju strukt?ra un sadarb?ba ar Latviju.

Visietekm?g?k? no starptautiskaj?m bank?m ir Starptautisk? Rekonstrukcijas

un att?st?bas banka (International Bank of Reconstructlon and Development

/IBRD/), kuru d?v? ar? par Pasaules Banku (PB) /World Bank/.

1944. gad? neliel? Bretonvudas (Bretton-Woods) ciemat? Jaunhemp?ir?, ASV.

44 valstu p?rst?vji san?ca konferenc?, kur? tie izveidoja Pasaules Banku un

Starptautisko Val?tas fondu (SVF). No t? laika abas ?is starptautisk?s

instit?cijas ir pasaules monet?r?s sist?mas balsti. Gan PB, gan SVF pieder

t?s dal?bvalst?m, kuru 1992. gad? bija 173,bet 1994.gad? - 194.

PB visu p?ckara pirmo gadu desmitu finans?ja kar? izpost?t?s Rietumeiropas

tautsaimniec?bas atjauno?anu. Kad Eiropa atguva sp?kus, PB piev?rs?s

pasaules nabadz?g?ko valstu att?st?bas finans??anai. Kop? 1944. gada t?

?iem nol?kiem izdevusi kred?tus par 210 miljardiem USD.

PB str?d? 7 000 darbinieku. T? pie??ir kred?tus un tehnisko pal?dz?bu

ekonomisk?s att?st?bas projektiem ANO dal?bvalstis no jaunatt?st?bas un

postkomunisma zemju vidus. Banka ar? sekm? citu sabiedrisko un priv?to

avotu l?dzdal?bu ?ajos finans??anas projektos. 1992. fisk?l? gada laik?

banka koncentr?ja savu darb?bu pal?dz?bas snieg?anai jaunatt?st?bas zem?m,

tr?kumcie?anas samazin??anai, priv?t? sektora att?st?bas un vides

saglab??anas sekm??anai. Caur PB 1992. fisk?laj? gad? 112 kred?tos sadal?ja

24 933 miljonus USD 43 valst?m. 1992. gad? PB bija 172 dal?bvalstis. 1992.

gad? bank? iest?j?s ar? Latvija. Z?m?gi, ka, balsojot par iest??anos PB, LR

Augst?k?s padomes deput?ti netika iepaz?stin?ti ne ar PB Stat?tiem, ne ar

izveido?anas l?gumu.

Saska?? ar Pasaules Bankas stat?tiem t? pie??ir aizdevumus vien?gi

??dos gad?jumos:

- aizdevumam j?b?t augstas priorit?tes ra?ojo?ajai sf?rai un, iz?emot

speci?lus gad?jumus, tie j?pielieto t?, lai tie atbilstu speci?lo

rekonstrukcijas un att?st?bas projektu ?rvalstu val?tu pras?b?m;

- ja aiz??mumu ?em k?ds cits, iz?emot vald?bas, aizdevuma garantam

j?b?t t?s dal?bvalsts vald?bai, kuras teritorij? projekts atrodas, vai

attiec?g?s valsts centr?lajai bankai, vai l?dz?gai instit?cijai;

- dodot aizdevumus, bankai j?r?kojas uzman?gi, piev?r?ot pietiekamu

v?r?bu tam apst?klim, vai kred?ta ??m?js vai garants var?s izpild?t savas

saist?bas saska?? ar aizdevuma l?gumu;

- no bankas tiek ?pa?i piepras?ts dar?t visu nepiecie?amo, lai garant?tu,

ka katrs aizdevums tiks izmantots vien?gi tiem m?r?iem, kam tas tika dots.

Pasaules Banka ir ar? p?d?jais aizdev?js (last resort lender) tiem, kam

visas p?r?j?s kred?ta instit?cijas atteiku?as. PB kred?tu var izlietot

jebkur? tirg?, un to nedr?kst saist?t ar priek?noteikumiem ?stenot to

noteikt? tirg?. Aiz??muma priek?likumam j?balst?s uz ekonomiskiem, nevis

politiskiem apsv?rumiem.

PB 1992. gad? vad?ja 5 ieceltie (appointed) direktori" no pasaules

liel?kaj?m finansu imp?rij?m, vi?u vietnieki un 17 iev?l?tie (elected)

direktori no cit?m valst?m. PB prezidents bija Luiss T. Prestons,

viceprezidents un speci?lais padomnieks - Villijs Vapenhanss (Preston,

Wapenhans), tr?s izpilddirektori un v?l 11 viceprezidenti. ?is pa?as

amatpersonas vada ar? IFC un IDA, kas liecina par to ?oti lielo faktisko

varu.

Pasaules Bankas galven?s m?tnes adrese ir: The World Bank. 1818 H Street.

N.W. Washington, D.C. 20433, United States. Tai ir sava p?rst?vnieciba pie

ANO Nujork?.

P?c iest??an?s PB Latvij? ar Ministru Padomes l?mumu Nr. 249 tika izveidota

Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas

bankas kred?tu programmas darba grupa (Project Implementation Unit), kam

pie??ma speci?lu nolikumu.

Starptautiskais Val?tas fonds (SVF) (International Monetary Fund /IMF/)

tika rad?ts citiem m?r?iem nek? PB. Veidojot SVF, pasaules sabiedr?ba

rea??ja uz pirmskara tr?sdesmito gadu liel?s depresijas neatrisin?taj?m

finansi?laj?m probl?m?m, respekt?vi, p?k???m, neparedz?t?m nacion?lo

val?tu kursu sv?rst?b?m un preti???b?m starp vald?b?m ?aj? sakar?.

Metode, k? ar to c?n?ties, ir noteikta SVF Stat?tos t?d?j?di, ka

dal?bvalst?m j??auj savu val?tu br?va un neierobe?ota apmai?a un j?inform?

SVF par t?d?m sav?m izmai??m finansu un monet?raj? politik?, kas var?tu

ietekm?t citu dal?bvalstu ekonomiku. Dal?bvalstis ap??m?s p?c iesp?jas

piel?got savu politiku SVF rekomend?cij?m, lai sekm?tu visas apvien?bas

vajadz?bas. Ta?u SVF nav prim?r? aizdevumu instit?cija k? PB. SVF ir

pirmais un galvenais uzraugs (overseer) p?r dal?bvalstu monet?ro un val?tas

apmai?as kursu politiku un seko to r?c?bas modelim.

SVF ir 2 000 darbinieku, un tam nav noda?u pasaul?. Ir tikai nelieli ofisi.

SVF sekm? starptautisko sadarb?bu monet?raj? un finansu jom?, sekojot

val?tas kursu politikai dal?bvalst?s. Tas tiek veikts ar konsultantu

pal?dz?bu, kas analiz? ekonomisko un finansu situ?ciju dal?bvalst?s un

konsult?to vald?bas. Kop? Latvijas iest??an?s SVF 1992. gad? ??di

konsultanti bija ar? pie mums. Diem??l pirms balso?anas par iest??anos SVF

LR Augst?kaj? padom? no "ierindas" deput?tiem tikai viens tika

iepaz?stin?ts ar fonda Stat?tiem. 1992. gad? SVF papla?in?ja savu pal?dz?bu

agr?kaj?m centr?l?s pl?no?anas valst?m, kas atrad?s p?rejas period?.

1992. gad? SVF bija 175 dal?bvalstis, 1994. gad? - vair?k par 194, ?obr?d

182. SVF izsniedz aizdevumus dal?bvalst?m nol?k? sasniegt sabalans?tu to

maksas bilanci, kas tiktu apvienota ar ekonomisko izaugsmi un stabilu

val?tas kursu. Metodes, kuras IMF pielieto attiec?b?s ar da??d?m

dal?bvalst?m, ir at??ir?gas un atkar?gas no konkr?t?s valsts mikro un

makroekonomikas.

Pieeja SVF resursiem uz papla?in?tiem pamatiem (enlarged access) iesp?jama

90 l?dz 110% ietvaros no katras valsts kvotas, tr?sgadu limiti ir 270-330%,

bet kumulat?vie limiti (cumulative limits) 400-440% kvotas ietvaros. 1991.

gad? caur SVF tika izmaks?ti 8,2 miljardi, bet 1992. gad? tikai 5,3

miljardi USD un 13, 4 miljardi SDR pie 20,9 miljardus liela kop?j? speci?lo

aiz??muma ties?bu (special drowing right /SDR/) kapit?la.

SDR ir val?tas depoz?ts, ko katra dal?bvalsts depon?jusi SVF t?s

starptautisko rezervju veid?. At??ir?b? no cit?m rezerv?m, piem?ram, t?d?m

Страницы: 1, 2, 3