Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu

t?p?c ka tie?i ?aj? punkt? maksim?ls naudas produkts ir vien?ds ar

maksim?lam izmaks?m uz darbu (punkts X). tom?r monopsoniskai firmai darba

samaksa iz maz?ka nek? maksim?ls

darba samaksas l?menis ,kur? ir nepiecie?ams lai pa?emtu uz darbu EM

darbiniekus, kur? var?ts b?t atrasts uz piedavajuma sl?p?, -tas ir WM(

punkts Y). T?da veid?,

3?eit pie??m?m no hipot?zes, ka monopsons nezina, k?dus darbiniekus vi??

var pie?emt par 7 dol?riem stund?, bet k?dus par 7.5 dol?rus stund?. Vi?am

ir zin?ms tas, ka ja vi?? grib pie?emt 10 darbiniekus, vi?am ir j?maks? 7.5

dol?ri stund?, bet ja vi?? v?l?s pie?emt 9, tad vi??m ir j?maks? tikai 7

dol?ri stund?. T?p?c visi darbinieki sa?em vien?du darba algu.

naudas produkts. Ja z?m?jums 9.parad?tu situ?ciju konkurent? tirg?, katra

firma pie?emtu uz darbu darbiniekus kam?r maksim?ls naudas produkts neb?tu

vien?ds ar darba algu. Tad grafiks MRP k??st par piepras?juma likmi uz

darbu. ?aj? gad?jum? darba alga b?tu vien?da ar WC, bet nodarbin?t?ba

b?tu vien?da ar EC. pieverot uzman?bu uz to, ka uz monopsona tirg? darba

samaksa un nodarbin?t?ba b?tu maz?ka neka WC un EC.T?ri monopsono komp?niju

tirg? ir nedaudzu tas skaita samazin?s: par piem?ru var b?t og?ra?a ciemi,

kuri atrodas t?l?kas ciemos; vai ar? cukura plant?cij?s, kur cukura un

og?ra?a komp?nijas ir gandr?z vien?gas darba dev?jas. Ir ar?, ta?u, darba

dev?ji, kuri ir pietiekami lieli tirgum, un t?p?c vi?iem n?kas iegr?sties

ar ejo?u uz aug?u pied?v?juma sl?pi.

nomin?la Maksim?lie darba izdevumi (MLC )

darba

alga X Pied?v?jums

WC Z

T

WM Y

Maksim?ls naudas produkts (MRP)

0 EM EC ET

Nodarbin?to skaits

9.z?m. monopsons efekts.

Da??di ekonomisti dom?, ka da??ji par monopsono tirgu ir medm?su darba

tirgus, tie?i mazas pils?tas. Liel?ka da?a medm?su str?d? slimn?cas, bet

mazas pils?tas parasti ir tikai viena slimn?ca. Vi?upr?t ,t?das slimn?cas

uzvedas tie?i ka monopsoni un maks? maz?ku darba algu, neka maks?tu t?dos

apstak?os.4

Taj? pa?a laik? medm?su darba tirgus raksturo monopsona, tad tas pal?dz

saprast, k?p?c ir medm?su tr?kums. Pie darba algas l?me?a WM (sk. Z?mi. 9.)

darba dev?js –

monopolists –dotaj? piem?ra- slimn?ca –pie?ems uz darbu EM medm?su, t?p?c

ka tika tad maksim?ls ien?kums un maksim?lie izdevumi b?s vien?di. Bet ja

visas medm?sas

b?s pa?emti uz darbu uz darba algu vien?du ar WM ,tad kop?jais skaits

pie?emto uz darbu medm?su b?s vien?ds ar ET. bet par cik pie WM pied?v?jums

nesasniedz punktu ET, tad medm?sas pietr?kst. T?da gad?jum? slimn?cas

vad?t?jam, varb?t, ir j?padom?

par to, lai pie?emt uz darbu vair?k medm?sas uz darba likmi vien?du ar WM,

bet varb?t vi?? nevar un negrib ?o, lai nepalielin?tu nodarbin?t?bu vair?k

p?r l?meni EM! medm?su tr?kums, t?da veid?, vair?k ??iet? nek? ir ?sten?b?.

V?l viens piem?rs monopsonisk?m tirgum ir skolot?ju darba tirgus ?rpus

liel?m pils?t?m. Nedaudz, ta?u, r?da uz to, ka priv?tfirm?m l ielas

pils?t?s ir pietieko?as varas, lai lai b?tu monopson?m. Koncentr??ana

darbasp?ka nedaudzu darbadev?ju rokas maz ietekm? uz izmaks?tam darba

alg?m.

4 Par cik monopsonist nekad neuztver darba samaksu k? k?du doto, tad vi?am

nav dar??anas ar papras?juma sl?pi darba tirg?, vien?di ar to ka

monopolistam pre?u tirg? nav dar??an?s ar savas produkcijas pied?v?juma

sl?pi.

3.Darba alga.

K? jebkur? tirg?, ar? darb? tirg? m?s interes? preces (darba) cena,

piepras?jums un pied?v?jums. M?sdienu ekonomikas teorija par darba cenu

uzskata darba algu. Darba alga (W) uz??mumam ir ?? ra?o?anas faktora

izmaksas, bet darbiniekam, kur? ir ?? faktora ?pa?nieks, darba alga ir

ien?kums, ko tas g?st, realiz?jot ra?o?anas faktoru.

3.1.Darba laiks un darba alga .

Laiku ,kur? cilv?ks str?d? ,sauc par darba dienu ir darba laiku .

Darba laika ilgums ir main?gs lielums ,bet tam ir noteiktas robe?as .T

maksim?lo ilgumu nosaka divi faktori :

Cilv?ks nevar str?d?t 24 stundas diennakt? ,jo vi?am ir nepiecie?ams laiks

miegam ,atp?tai ,??anai ,t.i. darba sp?ju atjauno?anai .

Darba laika robe?u nosaka mor?li soci?la rakstura pras?bas ,jo cilv?kam bez

fiziska sp?ka atjauno?anas vajag apmierin?t ar? gar?g?s vajadz?bas .

Atbilsto?i Latvijas republikas likumdo?anai ir noteikts maksim?lais darba

laiks –40 stundas ned??? ,tom?r var b?t ar? nenorm?ts darba laiks vai

sa?sin?ts darba laiks .Faktisko darba laika garumu ietekm? darba

intensit?te ,r?pniecisk? cikla f??u kust?ba ,bezdarba l?menis .darba laika

ilgums lielajos un valsts uz??mumos parasti tiek noteikts p?c uz??m?ja uz

arodbiedr?bu vieno?an?s .Maz?s firm?s sp?k? parasti ir priv?tas vieno?an?s

ar darba dev?ju .

Apskatot ar? ,k? darba laiku ietekm? darba ra??gumu un darba intensit?te .

Darba intensit?te raksturo darba spraigums ,kas ir fizisk?s un gar?g?s

ener?ijas pat?ri?? laika vien?b? .Augsta darba intensit?te ir viennoz?m?ga

ar darba dienas pagarin?jumu.

T?tad ,jo intens?v?ks darbs ,jo vair?k var veikt laika vien?b? .

Darba ra??gums r?da ,k?s produkcijas daudzums tiek sara?ots vien? laika

vien?b? .

Te svar?ga loma ir zin?tnes un tehniskas progresam .

Zin?tniski tehnisk? revol?cija rad?jusi darba rakstura izmai?as .darbs

k?uvis kvalific?t?ks ,palielin?jies laiks ,kas tiek pat?r?ts kadru

sagatavo?anai ,jo cilv?kam j?str?d? ar komplic?t?m ma??n?m un meh?nismiem

;darbiniekiem j?saprot tehnolo?isk? procesa b?t?ba ,j?prot r?koties ar

d?rg?m ,sare???t?m iek?rt?m ,izr?d?t iniciat?vu .T?d?? arvien liel?ka

noz?me ir str?d?jo?o izgl?to?anai ,un tam tiek pat?r?ts arvien vair?k laika

.Ar? Latvij? p?d?jos gados progres?v?kajos uz??mumos lieli l?dzek?i un

daudz laika tiek ieguld?ts str?d?jo?o izgl?t?bas un zin??anu l?me?a

paaugstin??ana.

3.2.Darba algas “nacion?las at??ir?bas” .

Darba algai piem?t ar? nacion?las at??ir?bas .Tas it saist?ts ar attiec?g?s

valsts tradicion?lo dz?ves l?meni .??s at??ir?bas ir atkar?gs no

klimatiskajiem apst?k?iem ,no algoto darbinieku k?rtas veido?an?s

nosac?jumiem ,jo kult?ras l?me?a ,no nacion?l?m un pat reli?isk?m

trad?cij?m .

V?sturisk?s att?st?bas at??ir?bas noteica ar? to ,ka pirms ? pasaules kara

Latvij? Latgales str?dnieki parasti sa??ma zem?ku atalgojumu nek? Kurzemes

un Vidzemes str?dnieki ,ta?u v?l maz?k maks?ja polu un lietuvie?u

viesstr?dniekiem .

Ar ?o faktu b?s j?r??in?s tiem ,kuri v?las doties piepeln?ties ?rzem?s

.Daudz?s valst?s vi?iem b?s j?sastopas ar sl?ptu nacion?lo diskrimin?ciju

,par vienu un to pa?u darbu sa?emot vair?kas reizes maz?ku atalgojumu nek?

pamatn?cijas iedz?vot?ji .

Diem??l t? ir realit?te ,kuru latvie?i var p?rbaud?t ,piem?ram ,V?cij? un

Norv??ij? .

3.3.Darba algas formas.

Darba dev?js ,sl?dzot l?gumu ar darba ??m?ju ,parasti nosaka ar? atalgojumu

.b?tiska noz?me ir darba algas formai .

Laika darba alga dod iesp?ju atbilsto?i nostr?d?tajam stundu skaita atalgo

tos ,kas str?d? nepilnu darba dienu ,papildus (parasti p?c augst?kas likmes

) apmaks?t virsstundas –ilg?ku darbasp?ka izmanto?anu ,nek? to paredz darba

dienas garumu tiesisk? regul??anu .

Gabaldarba alga maks? p?r noteikta skaita darba oper?ciju veik?anu

,izstr?d?jumu izgatavo?anu utt. Lai var?tu ?stenot ??das algas uzskati un

izmaksu ,nepiecie?ams vien?bas izcenojums .Vajadz?ga darba detaliz?ta

norm??ana .

Uzskata ,ka gabaldarba alga veicina augstu darba intensit?ti ,nodro?ina

darba ??m?ja pa?kontroli p?r darba ritmu ,izskau? nepamatotus darba

kav?jumus .prakse liecina ,ka att?st?t?s br?va tirgus ekonomikas valst?s

domin? laika darba alga ,jo:

-pla?i tiek lietota t?da tehnika un tehnolo?ija ,kas ?auj lietot tikai

darba algu (tehnolo?isko procesu norise nav tik ?tri un vienk?r?i izmain?ma

).

-parasti konveijeru str?d? ar noteiktu ritmu ,un gabaldarba samaksai ?eit

nav j?gas .

-arvien liel?ks k??st da??du autom?tu apkalpot?ju skaits ,kuru darba

norm??ana un uzskaite ir p?r?k d?rga un neattaisnojas .

-ja lieto gabaldarba samaksu ,bie?i nepiecie?ama d?rga un izv?rsta uzskaite

par daudz?m darba oper?cij?m.

-laika darba uzskaite ir daudz vienk?r??ka un l?t?ka par gabaldarba

uzskaiti .

Akorddarba algu parasti lieto tad ,kad str?d?jo?o grupai noteikt? laik? ar

sava darba veikumu ir j?nodro?ina paredz?tais gala rezult?ts .darba l?gum?

tiek noteikta kop?ja darba alga par darba rezult?tu ,iev?rojot kvalit?tes

krit?rijus .Akorddarba algu lieto celtniec?b? ;t?s paveids ir ari

zin?tnieku atalgojums saska?? ar m?r?a finans?jumu konkr?tam p?t?jumam ar

stingri noteiktu gala rezult?tu .Premi?la darba algas sist?ma .Gan

gabaldarba algu ,gan laika darba algu var papildin?t ar pr?miju sist?mu

.pr?miju lielumu regul? noteikti r?d?t?ji .Piem?ram ,gabaldarba algai

pr?mijas lielumu nosaka atkar?ba no izstr?des normas p?rsnieg?anas pak?pes

,ja ir iev?rotas kvalit?tes pras?bas .Pr?mijas var tikt paredz?tas par

bezav?riju darbu ,par profesiju savieno?anu ,par kvalit?ti u.tml.

Str?d?jo?o darba alga var tikt papildin?ta ar piemaks?m atkar?b? no

uz??muma g?t?s pe??as m?nes? ,ceturksn? ,gad?.

Nomin?l? darba alga ir p?c tarifiem ,likm?m un saska?? ar l?gumiem

apr??in?t? darba alga pirms da??du atskait?jumu izdar??ana .darba algas

sa??m?ji to bie?i d?v? par darba algu uz “pap?ra” .?o lielumu sauc ar? par

bruto algu .Tai ir liela praktiska noz?me :t? ir ra?o?anas izmaksu elements

,b?ze attiec?go nodok?u apr??iniem .Ar? pensiju apr??inos bie?i izmanto ?o

algu “uz pap?ra” .

Nomin?la darba alga ,ko apr??ina konkr?tam darba ??m?jam ,ir atkar?ga no

vair?kiem faktoriem :

-specialit?tes ;

-izgl?t?bas l?me?a ;

piepras?juma un pied?v?juma attiec?gas darba tirg? ;

nostr?d?to stundu izpildes ;darba kvalit?tes utt.

Darba ??m?ja gan vair?k interes? alga “uz rokas” .Tas ir algas lielums ,ko

izmaks? vai p?rskaita algas ??m?ju kont? .To sauc ar? par neto algu .T?

naudas summa ,kas paliek p?ri no bruto algas p?c da??diem maks?jumiem .

Visvair?k darbinieku interese re?l? ,t.i. ,precu daudzums (ra?ojumi un

pakalpojumi) , ko var nopirkt par sa?emto darba algu .Re?l?s darba algas

lielums ir atkar?gs no neto algas lieluma un nacion?l?s vien?bas

pirktsp?jas .Lai spriestu par dz?ves l?meni k?d? valsti , j?anal?ze re?l?s

darba algas dinamika .tas ?pa?i svar?gi ir infl?cijas apst?k?os ,kad

pat?ri?a cenu pieaugums parasti apsteidz gan bruto ,gan neto darba algas

pieaugumu .Samazin?s pirktsp?ja un ari re?l? darba alga .

Darba algas diferenci?cijas diapazons ir ?oti pla?s .

Latvij? tiek noteikta minim?la darba alga –Ls 50 m?nes? (saska?a ar LR MK

noteikumiem Nr. 439) un minim?l? stundas tarifu likme –Ls 0,296 .Tas noz?me

ka darba alga nevar b?t maz?k min darba algas l?me?a .

|Gads |Tautsaimniec?b|Pat?ri?a cenu|Tautsaimniec?b|

| |? nodarbin?to |indekss |? nodarbin?to |

| |vid?j? neto | |re?l? darba |

| |darba samaksa | |samaksa |

|1995 |147 |136 |108 |

|1996 |121 |125 |97 |

|1997 |107 |118 |91 |

|1998 |112 |108 |104 |

| |110 |105 |105 |

|1999 | | | |

10.zim.Tautsaimniec?b? nodarbin?to re?l?s samaksas dinamika Latvij?

( procentos pret iepriek??jo gadu)

3.4.Darba algas noteik?ana.

Vispirms atbilsto?i algu likm?m un tarifik?cijai darbiniekiem apr??ina

m?nes? nopeln?to naudu ( bruto darba alga) .

No ??s summas vispirms apr??ina ar ien?kumu nodokli apliekamo naudas summu

.To dara ??di:

Soci?las Ar nodokli Ls 10,50

par katru Ar ien?kuma

Bruto alga - apdro?in??anas - neapliekama - apg?d?jamo nepiln- =

nodokli aplie-

iemaksas-9% summa(Ls 21) gad?go b?rnu

kam? summa

Ien?kumu no kura j?apr??ina ien?kuma nodoklis noapa?o .no ??s summas

apr??ina ien?kuma nodokli –25% .T?l?k seko ‘t?ras’ darba algas apr??in??ana

:

Soci?las

Bruto alga - Ien?kuma - apdro?in??anas = Neto darba

nodoklis iemaksas alga

T?d? veida tiek apr??in?ta darba alga str?dniekam ,kur? str?d? p?c nodok?u

gr?matas .Bet ja str?dniekam ir nodok?u karte ,tad darba algas apr??ins

tiek ?stenots ??d? veid?

Soci?l?s Ar ien?kuma

nodokli

Bruto alga - apdro?in??anas = apliekama summa

3.5.Algu un nodarbin?t?bas probl?ma .

Izr?d?s , ka apl?kot?s izmai?as nodarbin?t?bas ( vai bezdarba ) l?meni un

algu l?meni ir sam?r? gr?ti saska?ot ar konkurences pamatmodeli . Ja ?o

modeli lietotu ar? darbasp?ka tirg? , k? to dar?ja klasisk?s skolas

p?rst?vji , teiktu , ka , samazinoties darbasp?ka piepras?jumam ( piem?ram

, recesijas laik? ) , samazin?sies ar? re?l? darba alga . To ilustr? 11.

z?m?jums .

Alga

( W )

Darbasp?ka

pied?v?juma l?kne

W0

Darbasp?ka piepras?juma l?kne

W0

Nodarbin?t?bas

l?menis (L)

11. z?m?jums .Darbasp?ka piepras?juma un re?l?s darba algas izmai?as .

Piepras?juma l?knei virzoties pa kreisi , galarezult?t? samazin?s ar? alga

. Ja darbasp?ka pied?v?jumu b?tiski neietekm? algu izmai?as (neelast?gs

pied?v?jums) , k? to r?da pied?v?juma l?knes sl?pums , algu samazin?jums

var b?t iev?rojams .

Ta?u neliekas , ka t?s var?tu b?t ar? re?laj? dz?v? . Tas par?da , ka

izmai?as bezdarba l?men? gandr?z neietekm? re?lo darba algu . Bija ar? tas

, ka re?l?s algas pat palielin?j?s , neskatoties uz lielo bezdarbu . ??d?m

algu izmai??m ar sv?rst?gu nodarbin?t?bas l?meni , var b?t tr?s da??di

izskaidrojumu .

Pirmk?rt – darbasp?ka pied?v?juma l?kne ir gandr?z horizont?la un

darbasp?ka piepras?juma l?kne ir main?jusies t? , k? att?lots 12.a.

z?m?jum? . Ja piepras?jums samazin?s , tad nodarbin?t?bas l?menis main?s ,

re?lajai algai gandr?z nemain?tie . ?aj? gad?jum? nodarbin?t?bas l?me?a

samazin??an?s neizjauc nodarbin?t?bas l?dz- svaru atbilsto?i defin?cijai ,

jo tirgus piepras?jumu un pied?v?jumu atkal l?dzsvaro Tirgus virza

darbasp?ka pied?v?jumu pa pied?v?juma l?kni l?dz jaunajam l?dzsvara punktam

. Gandr?z visi ekonomisti noraida ?o izskaidrojumu , jo ir daudz

pier?d?jumu , ka darbasp?ka pied?v?juma l?kne ir relat?vi maz elast?ga ,

nevis gandr?z horizont?la

Otrs iesp?jamais izskaidrojums ir – p?rvirz?s darbasp?ka pied?v?juma l?kne

, kas kompens? darbasp?ka piepras?juma l?knes izmai?as k? att?los 12.b.

z?m?jum? . L?dz ar to , mainoties gan piepras?juma , gan pied?v?juma l?kn?m

, main?s ar? nodarbin?t?ba , bet gandr?z nemain?s re?l? alga . Tirgus atkal

noved nodarbin?t?bu l?dzsvara punkt? un , atbilsto?i defin?cijai ,

nodarbin?t?bas l?dzsvars netiek izjaukts.

Saska?a ar ?o viedokli , nodarbin?t?bas sa?aurin??anas Liel?s depresijas

laik? noteica darbasp?ka pied?v?juma samazin??an?s , jeb v?lme p?c br?va

laika . K? jau ir noskaidrots , taj? laik? notika iev?rojamas izmai?as

darbasp?ka pied?v?jum? . Ta?u liel?k? da?? no ekonomistiem nesaskata

pietiekamus pier?d?jumus tam , ka , iest?joties recesijai vai ekonomikai

s?kot atvese?oties , darbasp?ka pied?v?juma l?kne daudz main?tos ,nemaz jau

nerun?jot par apjomu , k?d? tas nepiecie?ams atbilsto?i 12.b z?m?jumam .

T?pat ekonomisti neredz iemeslus tam , k?p?c izmai?as darbasp?ka

piepras?juma l?kn? b?tu j?kompens? ar pied?v?juma l?knes izmai??m .

Tre?ais izskaidrojums , kam piekr?t liel?k? da?u ekonomistu –ir notiku?as

izmai?as darbasp?ka piepras?juma l?kn? bez l?dzv?rt?g?m izmai??m

pied?v?juma l?kn? un bez atbilsto??m izmai??m darba alg?s . ?? situ?cija ir

att?lota 12.c z?m?jum? . Darbasp?ka tirgus paliek nel?dzsvarots ar algu

l?meni W0 , darbasp?ka daudzums , ko str?dnieki b?tu ar mieru pied?v?t ,

paliek l?men? L0 , bet t? k? ir main?jies darbasp?ka piepras?jums , tad

nodarbin?to str?dnieku skaits ar algu W0 ir samazin?jies no L0 uz L1 .

Starp?ba L0 - L1 ir bezdarba l?menis . ?ie argumenti ir sp?k? ar? tad , ja

nelielas izmai?as notiek ar darbasp?ka pied?v?juma l?kni un nedaudz main?s

ar? alga . ??s algas izmai?as ir p?r?k mazas , lai sabalans?tu darbasp?ka

pied?v?jumu ar piepras?jumu .

Alga Darbasp?ka pied?v?juma

Alga Darbasp?ka pied?v?juma

(W) l?knes

(W) l?knes

S1

Darbasp?ka

piepras?juma

S0

W1

l?kne

W0

W0

Darbasp?ka

D0

piepras?juma

D1

l?knes

D1 D0

( a) L1 L0

Nodarbin?t?bas (b) L1

L0 Nodarbin?t?bas

l?menis (L)

l?menis (L)

Alga Darbasp?ka pied?v?juma

(W) l?knes

Darbasp?ka piepras?juma

W0

l?kne

D1

D0

Bezdarbs

( c) L1 L0

Nodarbin?t?bas l?menis (L)

12.z?m.K?d?? algas nesamazin?s, mainoties darbasp?ka

piepras?jumam.

4.Arodbiedr?b?s.

Viens no iemesliem, k?d?? algas nesamazin?s, palielinoties bezdarbam, ir

eso?ie l?gumi un ierobe?ojumi, kas nepie?auj iev?rojamas izmai?as. B?t?b?

past?v apak??jais algu slieksnis l?dz?gi k? apak??jais cenu slieksnis.

4.1. Arodbiedr?bu j?dziens.

Saska?? ar deklar?ciju par Latvijas Republikas neatkar?bas atjauno?anu un

Latvijas likumiem Republikas iedz?vot?jiem ir ties?bas br?vi veidot

arodbiedr?bas.

Latvijas republikas arodbiedr?bas ir neatkar?gas sabiedriskas organiz?cijas

,kas pau? ,p?rst?v savu biedru darba un citas soci?l?s un ekonomisk?s

ties?bas un intereses saska?? ar Latvijas republikas likumu “Par

arodbiedr?b?m” ,citiem Latvijas Republik? sp?k? eso?ajiem likumiem un

Latvijas Republikas arodbiedr?bu stat?tiem ,k? ar? iev?rojot principus un

normas ,kas noteiktas Visp?r?j? cilv?kties?bu deklar?cija un citos

starptautiskajos paktos un konvencij?s .

Pirmie pieci gadi LBAS darb?b? bija svar?gi ar centieniem demokratiz?t

arodbiedr?bu darbu ,saglab?t vienotu un solid?ru arodbiedr?bu kust?bu

valsti .Vajadz?ja iem?c?ties un nostiprin?t jaunas darb?bas formas un

metodes ,kas piem?rotas tirgus ekonomikas apst?k?iem ,lai var?tu efekt?v?k

aizst?v?t darbinieku –arodbiedr?bas biedru ties?bas un intereses .Ieg?t?

Страницы: 1, 2, 3, 4