Влияние автотранспорта на человека

Влияние автотранспорта на человека

R?n??u vidusskola

[pic]

Autotransporta atra?oto g?zu un trok??a ietekme uz cilv?ka vesel?bu

Autors: Rom?ns V?veris

Darba vad?t?ja: Olga Mar?enko

pedago?ijas ma?istre,

?eogr?fijas skolot?ja

R?ga

2004

Saturs

Ievads......................................................................

...............................3

1.Tehnosf?ra – jauns vides apdz?vot?bas tips

(veids).............................4

1.1.Autotransporta atra?oto g?zu pies?r?ojums

atmosf?r?....................5

1.2.Autotransporta trok??a pies?r?ojums apk?rt?j?

vid?.......................9

2.Atra?oto izpl?des g?zu ietekme uz cilv?ka

vesel?bu..........................11

2.1.Trok??a ietekme uz

cilv?ku.............................................................13

3.Trok??a ietekme uz cilv?ka psihoemocion?lo

st?vokli......................15

Nobeigums...................................................................

..........................25

Izmantot?

literat?ra..................................................................

..............26

Anot?cija...................................................................

.............................27

Annotation ………………………………………………………….....28

Аннотация…………………………………………………………….29

Pielikumi...................................................................

..............................30

Ievads

Ikviens cilv?ks ir apk?rt?j?s pasaules sast?vda?a. ?aj? pasaul?

cilv?ks un apk?rt?j? vide veido nep?rtrauktas darb?bas sist?mu: „ cilv?ks

apdz?vot? vide”. Darbojoties ?aj? sist?m?, cilv?ks nep?rtraukti risina

vismaz divus uzdevumus:

. Savu fiziolo?isko sp?ju nodro?in??anu

. Izdz?vo?anas uzlabo?anas komfortu

Patst?v?g? c??? par savu eksistenci, diem??l, novedu?as cilv?ku pie

noz?m?gas t? ietekmes uz apk?rt?jo vidi, p?rv?r?ot visu dz?vo tehnosfer?,

kas ir vides apdz?vot?bas jauns tips. Vienlaikus ar cilveka pr?tu un rok?m

rad?t? tehnosf?ra, kuras uzdevums ir maksim?li apmierin?t t?s vajadz?bas

p?c dro??bas un komforta, daudzk?rt nav attaisnojusi cilv?ku cer?bas.

Modern?s pasaules m?sdienu cilv?ki s?k aizsarg?ties no antropog?n?m

briesm?m. ??s briesmas atmosf?r? tiek noteiktas p?c toksisko vielu

daudzuma, kuras atmosf?r? izdala autotransports, bez kura nav iedom?jama

m?sdienu cilv?ka eksistence. Ja atra?ot?s g?zes uz cilv?ku iedarbojas

netie?? ce??, tad troksnis, kuru rada autotransports, ir vistie??kais

uzbudin?t?js, tas noved cilv?ku pie dzirdes zuduma un nervu sist?mas

sabrukuma.

P?t?juma objekts:

. Tehnog?n? faktora izcelsme

. Autotransporta rad?t?js: troksnis un atra?ot?s g?zes

P?t?juma priek?mets: tehnog?no faktoru izcelsmes kait?g? ietekme uz

cilv?ka vesel?bu

P?t?juma m?r?is: noteikt autotransporta ietekmes l?meni uz cilv?ku

vesel?bu, kuri dz?vo noz?m?gu autoce?u tuvum?

Hipot?ze: Jo tuv?k cilv?ks dz?vo intens?vas autotransporta ce?u

kust?bas tuvum?, jo past?v liel?ka psihoemocion?lo stresu un riska

slim?bu iesp?jam?ba

Uzdevumi: 1.Noskaidrot iesp?jamo autotransporta faktoru ietekmi uz

cilv?ku

2. Noteikt tehnog?no faktoru meh?nismu un seku

ietekmi uz cilv?ka vesel?bu

3. Noteikt cilv?ku psihoemocion?lo reakciju, kuri

dz?vo pastiprin?tas autotransporta ce?u kust?bas tuvum?

Metodes: 1. Izvirz?t?s probl?mas teor?tisk?s liter?t?ras anal?ze

2. Nov?rojumi

3. P?t?jumi

4. Anket??anas – aptaujas metode

5. Statistikas datu metodisk? apstr?de

P?t?juma b?ze: Vecm?lgr?vja ielas ar intens?vu autotransporta ce?u

kust?bu: Meldru iela, A.Dombrovska iela, 1.l?nija

1. Tehnosf?ra – jauns cilv?ka uztur??an?s vides veids (tips).

Visa m?su 6. miljardu cilv?ce dz?vo liel? gaisa oke?n?, ko sauc par

atmosf?ru.

Atmosf?ra – Zemes g?zes apvalks, kur? sast?v no gais? eso??s g?zes

sajaukuma.

T?s sast?vda?as – sl?peklis un sk?beklis ir attiec?b?s 4:1. Cilv?ku

ietekm? atmosf?ras zem?kie sl??i (15 – 25 km), jo tie?i ?aj? sl?n?

koncentr?jas galven? gaisa masa.

Gaiss – viens no galvenajiem dz?v?bai svar?g?kajiem apk?rt?j?s vides

elementiem. Gaisa t?r?bai uz Zemes ir dz?v?bai vissvar?g?k? noz?me. Tad,

k?p?c cilv?ks, apzinoties gaisa atmosf?ras noz?m?bu, past?v?gi, cen??s to

pies?r?ot?

20.gadsimts ir rakstur?gs ar iedz?vot?ju bl?vuma un urbaniz?cijas

pieaugumu. ?ie procesi v?rien?gi att?st?ju?i r?pniec?bu un transportu, k?

rezult?t? uz biosf?ru piln?b?, bet uz atmosf?ru da??ji pieaugusi tehnog?n?

slodze.

Biosf?ra – dz?v?bas izplat?bas lauks uz Zemes, kur? sast?v no

atmosf?ras apak??j?s k?rtas, hidrosf?ras un atmosf?ras aug??j?s k?rtas.

Cilv?ka akt?v?s tehnog?n?s darb?bas rezult?t? daudz?s m?su plan?tas

zemes viet?s tiek izjaukta biosf?ra un rad?ts jauns vides apdz?vot?bas

veids – tehnosf?ra.

Ar tehnosf?ru m?s saprotam biosf?ras re?ionu, kuru izveidojis cilv?ks,

t? nodro?inot sev komfortablu dz?vo?anu.[3]

Izveidojot tehnosf?ru, cilv?ks cen?as uzlabot vides apdz?vot?bas

komfortu.

Tom?r, ar cilv?ka rok?m un pr?tu izveidot? tehnosf?ra ir nepiel?dzami

pies?r?ojusi gaisa oke?nu, k? ar? l?n?m ietekm?jusi cilv?ku vesel?bu, kuri

dz?vo liel?s pils?t?s un r?pniec?bas zon?s. Viens no posto??kajiem

faktoriem, kas destrukt?vi ietekm? m?sdienu pils?tu gaisa atmosf?ras

kvalit?ti, ir masveida transporta l?dzek?u izmanto?ana.

1.1. Autotransporta izpl?des g?zu pies?r?ojums

Cilv?ka tiek?an?s p?c komforta, un patst?v?gas kravas un pasa?ieru

pl?smas palielin??ana noved pie pasaules automob??u parka palielin??an?s.

K? redzams 1.1. diagramm?, visliel?kais pieaugums ir tie?i vieglajiem

automob??iem, cilv?ku materi?l? st?vok?a uzlabojuma rezult?t?. Ar? Latvij?

autoparks k??st aizvien pla??ks, pie kam, tas nepavisam nepapildin?s ar

jaun?m ma??n?m. Tas rada zin?mu trauksmi.

1. diagramma. Pasaules automob??u parka skaitliskums (milj./gab.)

1.1. grafiks. Automob??u skaita palielin??ana R?g?

[pic]

[pic]

Atra?ot?s g?zes, izpl?des produkti, k? mehanisk?s da?as un riepas, t? ar?

ce?u segums, sast?da vair?k k? pusi no antropog?n?s izcelsmes atmosf?ras

paliek?m.

Dzin?ju iek??j?s sadeg?anas galvenais izdales avots ir atra?ot?s g?zes

(AG). To (AG) sast?vs ir atkar?gs no izlietot?s degvielas, e??as un dzin?ja

darba re??ma, t? tehnisk? st?vok?a, automob??a noteikt? virziena u.c.

2. diagramma. Izdal?jumu sast?vs un daudzuma raksturojums par

automob??a 15000 t?ksto? nobrauktajiem km ar benz?na dzin?ju[2]

[pic]

Atra?ot?s g?zes kop? veido sare???tu kompleksu, ieskaitot apm?ram 300

komponentu, no kur?m tikai 4 – nav toksiskas (sl?peklis, sk?beklis,

?de?radis, ?dens tvaiki).

1. tabula. Atra?oto g?zu komponentu kvantit?te

|Komponenti |Kompon?ntu kvantit?te, % |Piez?me |

| |Karboratora dzin?js|D?ze?dzin?js | |

|N2 |74 - 77 |76 - 78 |Nav toksisks |

|O2 |0,3 - 8 |2 - 18 | |

|H2O (p?ris) |3 – 5,5 |0,5 - 4 | |

|CO2 |5 - 12 |1 - 10 | |

|H2 |0 - 5 |- | |

|CO |0,5 - 12 |0,01 – 0,5 |Toksisks |

|NOx |L?dz 0,8 |0,0002 – 0,5 | |

|CnHm |0,2 - 3 |0,009 – 0,5 | |

|Aldeg?di |L?dz mg/l |0,001 – 0,09 mg/l | |

|Sodr?ji |0 - 0,04 g/m3 |0,01 – 1,1 g/m3 | |

|Benzapir?ns |10 – 20 mkg/m3 |L?dz kg/m3 | |

Benz?na dzin?ji vidi pies?r?o vair?k nek? d?ze?dzin?ji. Ikviena automa??na

ar benz?na dzin?ju nobraucot 15000 km vid?ji izlieto 4350 kg sk?bekli, bet

izdara 3250 kg oglek?a dioks?du, 530 kg oglek?a oks?du, 93 kg og??de?radi,

27 kg sl?pek?a oks?du. Visvair?k ind?g?s g?zes izdal?s tad, kad motors

darbojas br?vgait?, kad automa??na izkustas no vietas un uz?em ?trumu.

Auksts dzin?js izdala maksim?lu og??de?ra?a daudzumu vai p?rbag?tin?tu

mais?jumu. ??ds g?zu apjoms var sasniegt 11 % no visa automob??a g?zu

apjoma.

Atmosf?r? iepl?du?o kait?go vielu daudzums atra?oto g?zu sast?v? ir

atkar?gs no automob??a kop?j? tehnisk? st?vok?a, bet ?pa?i no dzin?ja, kur?

ir visliel?kais pies?r?ojuma avots. T? pie karboratora regul??anas

trauc?jumiem CO izdal?jumi palielin?s 4 – 5 reizes.

Etilbenz?na pielieto?ana, kura sast?v? ir svina savienojumi, izraisa

gaisa atmosf?ras pies?r?ojumu ar ?oti toksiskiem svina savienojumiem.

Atmosf?r? nok??st apm?ram 70 % svina, kur? ir pievienots benz?nam ar

etil??idrumu, no tiem 30 % uzreiz nos??as uz zemes, bet 40 % paliek

atmosf?r?.

Gad? viens vid?jas celtsp?jas automob?lis izdala 2,5 0 3 kg svina.

Svina koncentr?cija gais? ir atkar?ga no svina satura benz?n?:

Svina saturs benz?n?, g/l.....................0,15 0,20

0,25 0.50

Svina koncentr?cija gais?, mg/m3.......0,40 0,50 0,55

1,00

Jau sen liel?kaj?s Austrumeiropas valst?s praktiz? to, ka augsti

toksisko svina savienojumu iekl??anu atmosf?r? etil?t? benz?na viet?

aizst?j ar neetil?to.

Doto r?d?t?ju anal?ze 1.1. tabul? r?da, ka visliel?kais toksiskums ir

karboratoros, jo tiem ir visliel?kie CO, NOx, CnHm u.c. izdal?jumi. D?ze?u

dzin?ji lielos daudzumos izdala sodr?jus, kuri t?r? veid? nav toksiski.

Tom?r da?ai sodr?ju virspus? ir toksiskas vielas, tai skait?, ar?

koncerog?n?s. Sodr?ji gais? var atrasties l?dzsvara st?vokl? ilgu laiku,

l?dz ar to palielin?s toksisko vielu iedarb?ba uz cilv?ku.[3]

Ielu un ma?istr??u g?zes pies?r?ot?bas l?menis ir atkar?gs no

automob??u kust?bas intensit?tes, trases reljefa un platuma,

meteorolo?iskajiem apst?k?iem, kravas transporta un autobusu kop?j?s

pl?smas u.c. faktoriem.[7]

Pie intens?vas kust?bas 500 transporta vien?bu stund? oglek?a oks?da

koncentr?cija var sasniegt l?dz 60 PKR (pie?aujam? koncentr?cijas robe?a).

PKR – tas ir maksim?lais kait?go vielu daudzums, kura iedarb?ba uz

cilv?ka organismu liekas nekait?gs un tikai 40 m att?lum? nep?rsniedz

normu.

Kopum? pasaules automob??u parks ar dzin?jiem katru dienu izdala

miljoniem tonnu:

. oglek?a oks?da – 260

. lidojo?o og??de?ra?u – 40

. sl?pek?a oks?da – 20

Pasaules liel?ko pils?tu automob??u transports pies?r?o gaisa

atrmosf?ru %:

Oglek?a oks?ds Sl?pek?a oks?ds

Og??de?ra?i

Maskava 96,3 32,6

64,4

Sanktp?terburga 88,1 31,7

79

Tokija 99

33 95

?ujorka 97 31

63

Da??s pils?t?s CO koncentr?cija ?s? laika period? sasniedz 200 mg/m3

un vair?k, normat?vos nor?d?taj?s maksim?li pie?aujam?s koncentr?cijas 40

mg/m3 – ASV un 10 mg/m3 – Krievij?.[9]

??d? veid? analiz?jot situ?ciju par automob??u atra?otaj?m g?z?m,

apstiprin?s, ka ieg?stot komforti braucot ar ma??nu, cilv?ks gaisa

atmosf?rai pasniedz veselu toksisko piemais?jumu „bu?eti”.

Tom?r toksisk?s vielas neb?t nav viss, ko mums „d?vina” civiliz?cijas

labumi. V?l viena n?vejo?a autotransporta iedarb?ba – tas ir, auto

izrais?tais troksnis. ?o jaut?jumu apskat?sim n?ko?aj? noda??.

2. Autotransporta trok??a pies?r?ojums apk?rt?j? vid?

Autotransports ir viens no galvenajiem trok??a avotiem pils?t?s. Tas

ir k?uvis visizplat?t?kais un agres?v?kais apk?rt?j?s vides fiziskais

faktors.

Ar vardu „troksnis” m?s saprotam nev?lamas un nepat?kamas ska?as,

kuras trauc? klusumu un izraisa kaitino?u iedarb?bu uz cilv?ku.[7]

A.Koro?ova p?t?jumi liecina, ka p?d?jos 10 gados trok??a intensit?te

pasaules liel?kaj?s pils?tas ir palielin?jusies par 10 – 15 dBA.

Pie lielas transporta pl?smas bl?vuma kop?jais trok??a l?menis

sasniedz 80 dBA.

3. diagramma. Autotransporta trok??a pies?r?ojums

[pic]

K? redzam 1.3. diagramm?, trok??a l?menis sasniedz 50 – 58 dBA. Da?i

autotransporta veidi ?o normu p?rsniedz gandr?z 2 reizes. Nakts laik?

trok??a l?menis 30 – 40 dBA ir ?oti nopietns trauc?jo?ais faktors.[7]

Ekspluat?cijas proces? augstu trok??a l?meni izraisa smagie automob??i

un autovilcieni ar d?ze?dzin?jiem (70 dBA), sal?dzin?jumam varam atz?m?t,

ka elektromob??a troksnim ir 35 – 38 dBA.

Trok??a l?menis b?tiski izmain?s atkar?b? no dzin?ja veida, re??ma un

kust?bas ?truma, automob??a tehnisk? st?vok?a, k? ar? no transporta pl?smas

intensit?tes, ce?a seguma veida un t? st?vok?a, ce?a b?ves bl?vuma un

augstuma, za??s zonas daudzuma, ce?u un ielu vertik?l? un horizont?l?

izvietojuma. Trok??a l?me?a izmai?as katr? dotaj? gad?jum? var notikt 10

dBA robe??s.[8]

Automob??u kust?bas galvenie trok??a avoti ir dzin?ji, transmisijas

agreg?ti, ventilatori, sl?p?t?ji, riepas. ?o avotu trok??u l?menis izmain?s

no kust?bas ?truma un automob??a slodzes. Piem?ram, pie kust?bas ?truma 75

– 80 km/h un pie pilnas automob??a slodzes troksni rada dzin?js, pie ?truma

80 – 100 km/h – riepas.

Dzin?ja troksnis krasi palielin?s t? iedarbin??anas un uzsild??anas

br?d?. Automob??a kust?ba pirmaj? ?trum? izraisa nevajadz?gu degvielas

atdevi, ?aj? laik? dzin?ja troksnis 2 reizes p?rsniedz 2 ?truma izrais?to

troksni. ?oti lielu troksni izraisa automob?lis pie straujas bremz??anas

liel? ?trum?. Troksnis man?mi samazin?s, ja kust?bas ?trumu samazina uz

dzin?ja r??ina no apak??j?s bremzes iesl?g?anas br??a.[8]

Liel?s pils?t?s caurlaides sp?jas ir praktiski izsmeltas. Tas ir

novedis pie autotransporta vid?j? kust?bas ?truma samazin??an?s pils?t?

l?dz 12 – 15 km/h un pie bie?iem sastr?gumiem uz iel?m.[9]

T?d? veid? pils?tas troksnis, kuru rada transports, ir otrs apk?rt?j?s

vides destrukt?vais iedarb?bas faktors, pie kam, daudz agres?v?ks, jo

ikdien? m?s sastopamies ar ?o negat?vo tehnosf?ras par?d?bu. Toksisko vielu

un trok??a ietekmi uz cilv?ka vesel?bu apskat?sim n?ko?aj? noda??.

1. Atra?oto g?zu ietekme uz cilv?ka vesel?bu

Atra?oto g?zu toksisko komponentu ietekme uz cilv?ka organismu ir

daudzveid?ga un atkar?ga no to koncentr?cijas atmosf?r?, k? ar? cilv?ka

vesel?bas st?vok?a un individu?l?m ?patn?b?m.

Viena automob??a ind?g?s g?zes izdale gad? ir 800 kg oglek?a oks?da,

40 kg sl?pek?a oks?da un vair?k nek? 200 kg da??du og??de?ra?u.[9]

1. tabula. Saslim?anas, kuras izrais?tas atra?oto g?zu toksisko vielu

iedarb?bas rezult?t? (p?c A.Koro?ova)

|Toksisk?s vielas |Saslim?anas |

|Dioks?ns (?oti toksisks) |?aundab?gs audz?js |

|Og??de?ra?i (benzapir?ns) |?aundab?gs audz?js; leik?mija |

|Oglek?a oks?ds |Galvas s?pes; paaugstin?ta |

| |sirdsdarb?ba; slikta d??a; elpo?anas|

| |trauc?jumi |

|Sl?pek?a oks?ds |Plau?u audu boj?jumi |

|S?ra dioks?ds |Elpo?anas vadu slim?bas; acu |

| |g?ot?das iekaisums |

|Svins |?aundab?gs audz?js |

|Sodr?ji |Aler?ija |

Analiz?jot tabulas piem?rus, secin?m, ka atra?oto g?zu toksisk?s

vielas rezult?t?, cilv?ka organisms ir pak?auts da??d?m slim?b?m.

P?c A.Koro?ova viedok?a slim?bu kopumam, kur?m ir ekolo?isks raksturs

nav specifisko iez?mju, kas probl?matiz? to diagnostiku. Tom?r, pieaugu?iem

„ekolo?isk?s slim?bas” sastopamas bie??k nek? b?rniem. [7]

Praktiski visiem pils?tas iedz?vot?jiem tiek nov?rota pies?r?ojuma

uzkr??an?s org?nos un audos, imunit?tes pazemin??an?s, saslimst?ba.

Iedz?vot?ju p?t?jums pret pies?r?ot?s atmosf?ras iedarb?bu ir atkar?gs

v?l no daudziem faktoriem, tai skait?, vecuma, dzimuma, kop?j? vesel?bas

st?vok?a, uztura, temperat?ras, mitruma u.t.t. Visviegl?k ievainojami ir

pusm??a vecuma cilv?ki, b?rni, slimnieki, sm???t?ji, hronisk? bronh?ta

slimnieki, astmas slimnieki un sirds nepietiekam?bas slimnieki.

Kop?j? organisma reakcijas iedarb?ba no gaisa pies?r?ot?jiem p?c

Vispasaules vesel?bas organiz?cijas datiem izskat?s ??di:

1. diagramma. Organisma reakcija gaisa pies?r?ojuma iedarb?ba[2]

1. – mirst?ba

2. – saslimst?ba

3. – saslim?anas fiziolo?isk?s paz?mes

4. – nezin?mas noz?mes novirzes organisma dz?votsp?j?

5. – pies?r?ojuma uzkr??an?s org?nos un audos.

K? redzam, 2.1. diagramm?, toksisko vielu uzkr??an?s organism? notiek

pak?peniski k? rezult?t? palielin?s saslimst?ba ar da??d?m slim?b?m.

Vai past?v iesp?ja sevi norobe?ot un izol?t no gaid?maj?m briesm?m

atrodoties intens?vas kust?bas ce?u t?vum?? ??da iesp?ja past?v un to m?s

apskat?sim n?ko?aj? noda??.

2.1. Trok??a ietekme uz cilv?ku

Autotransporta rad?tais troksnis ietekm? cilv?ku.

Tie?i vai netie?i tas praktiski iedarbojas uz dz?v?bai svar?giem

org?niem un cilv?ka sist?mu.

P?c A.A.Koro?ova dom?m, trok??a reakcija s?kas ar 40 dBA l?meni.[7]

Pils?tas apst?k?os troksnis ir nom?co?s faktors, pie kura cilv?kam ir

gr?ti pierast. Autotransporta kait?g? trok??a pak?pe ir atkar?ga no t?

fizisk? raksturojuma (stipruma, ilgsto?as darb?bas), un t? iedarb?bas uz

cilv?ka psiho – fiziolo?iskaj?m ?patn?b?m.

Trok??a j?t?guma pak?pes ietekm? nervu darb?bas tips, vecums, miega

stiprums,fizisk?s aktivit?tes l?menis, nervu spriedzes pak?pe.

Troksnis ir kaitino?s kairin?jums, kur? novirza uzman?bu, negat?vi

ietekm? cilv?ka pr?ta darb?bu un prasa koncentr?t?bu.[7]

Trok??a iedarb?ba slim?gi ietekm? pusm??a cilv?kus, gr?tnieces,

cilv?ks ar paaugstin?tu nervu sist?mas uzbudin?m?bu. Past?v?ga trok??a

ietekme uz cilv?ka organismu var novest pie patalo?isk?m izmai??m, kuras

var nosaukt par trok??a slim?b?m.

A.A.Koro?ova p?t?jumi r?da, ka troksnis maz?k ietekm? b?rnus un jaunus

cilv?kus nek? cilv?kus 40 – 60 gadu vecum?.

?pa?i j?t?gi pret trok??iem ir b?rni ar smadze?u traum?m, sievietes un

cilv?ki, kuri slimo ar nervu un asinsvadu slim?b?m.

Vid?ji pie 50 dBA trok??u l?me?a iemig?anas laiks palielin?s l?dz 1

stundai, bet dzi?a miega laiks samazin?s l?dz 60 %. Pie 70 dBA trok??u

l?me?a tiek nov?roti nervu sist?mas trauc?jumi. ??da slodze noved pie

paaugstin?ta asinsspiediena par 10 punktiem. Trok??u normas p?rsnieg?ana

par 1 – 2 samazina pr?ta darb?bas produktivit?ti par 15 – 20 %.[7]

Miega trauc?jumu ietekme noved pie t?, ka nogurums, kur? uzkr?jas

dien?, nepaz?d, bet p?riet hronisk? saslim?an?, k? piem?ram, hipertonij?.

T?p?c nav br?nums, ka da?ai iedz?vot?ju, kuri dz?vo lielu autoce?u un

trasu tuvum? past?v?gi trok??u ietekm? notiek sirds asinsvadu sist?mas

trauc?jumi.

Pils?tas apst?k?os transporta un citos trok??os cilv?ka dzirdes

Страницы: 1, 2