Влияние автотранспорта на человека

analizators ir spiests str?d?t liel?k? saspiendzin?jum? nek? klus?

apk?rtn?. Ar laiku tas rada nogurumu, kaut ar? cilv?ks ir vienk?r?i

pieradis pie trok??a.[9]

T?d? veid? civiliz?cijas labumi atst?j pret?ju un nepat?kamu iespaidu

uz cilv?ka organismu.

A.A.Koro?ova, A.Gri?ina un citu autoru darba anal?zes rezult?tos vai

konstat?t sekojo?o:

Cilv?ki, kuri dz?vo tuvu autoce?iem un tras?m, izj?t:

. specifisku hronisko darb?bu, kur konkr?tam pies?r?ojumam ir

etiolo?iska faktora loma

. hroniska nespecifiska (provoc?jo?a) darb?ba, kad realiz?cij?

piedal?s vielas, kur?m nav izteikta specifiska ietekme uz

organismu

. trok??u iedarb?bu, kura noved pie daudz?m saslim?an?m

2. Trok??a ietekme uz cilv?ka psihoemocion?lo st?vokli

A.Gri?ina, A.A.Koro?ova un citu autoru teor?tisko darbu p?t?jumu

rezult?ta ir veikts eksperiments. Darba pirmaj? da?? tika noskaidroti

faktori, kuri sp?c?g?k iedarbojas uz cilv?kiem, kuri dz?vo tuvu lieliem

autoce?iem. ?ie faktori ir:

. troksnis

. vibr?cija

. atra?ot?s g?zes

Otraj? da?? tika m??in?ts atkl?t ?o faktoru meh?nisko ietekmi uz

cilv?ku. Balstoties uz literat?ras anal?zi, atra?ot?s g?zes rada l?nu

posto?o iedarb?bu uz cilv?ku (3.2. sh?ma).

P?t?jumam tika izmantots t?ds sp?c?gi darbojo?ais faktors k?

troksnis, kuru rada autotransporta pl?sma (3.1. sh?ma)

1. sh?ma. Vistie??kais autotransporta iedarb?bas ce?? uz cilv?ku

Troksnis nervu

Vibr?cija sist?ma

Sodr?ji elpo?anas

Putek?i sist?ma

Asa smaka

2. sh?ma. Autotransporta n?tie?a iedarb?ba uz cilv?ku

[pic]

Atra?oto g?zu toksisk?s vielas

Elpo?anas sist?ma

Asinis

Toks?nu uzkr?jums organism?

Slim?bas

Pie eksperimenta b?zi tika izmantotas Vecm?lgr?vja ielas ar ?oti bl?vu

transporta pl?smu:

> Meldru iela

> A.Dombrovska iela

Un ar? ielas ar maz?ku transporta pl?smu:

> Stiebru iela

> 1.l?nija

Vispirms m?s grib?j?m uzzin?t no k?da att?luma nov?rot?js dzird vieglo un

kravas automa??nu troksni (3.3., 3.4. sh?mas).

3. sh?ma Trok??a palielin??an?s un samazin??an?s efekts tuvojoties

vieglaj?m automa??n?m Meldru un Stiebru iel?s

[pic][pic]

4. sh?ma. Trok??a palielin??an?s un samazin??an?s efekts tuvojoties

kravas automa??n?m Meldru un Stiebru iel?s

[pic]

Izr?d?s, ka viegl?s automa??nas tuvojo?ais troksnis ir dzirdams no 150

m att?luma, bet piln?b? izz?d 170 m att?luma no nov?rot?ja, pie kam, ar jo

liel?ku ?trumu automob?lis kust?j?s, jo liel?ku troksni tas rad?ja.

M?su interesi saist?ja ar Stiebru iela, kura ir izvietota

perpendikul?ri Meldru ielai un atrodas starp dz?vojam?m m?j?m.

Gar?m brauco?o vieglo automa??nu troksnis Meldru iel? praktiski nav

dzirdams punkt? D., atrodoties 100 m no nov?rot?ja (punkts A) uz ielas.

Kas attiecas uz kravas automob??iem „Furgons”, tad att?luma

palielin??an?s un samazin??an?s l?dz nov?rot?jam un no t? (A), palielin?s

par 120 m, t?tad, kravas automa??nas troksnis ir dzirdams no daudz liel?ka

att?luma (apm?ram, par 120 m) un samazin?s par 120 m t?l?k no nov?rot?ja.

Att?lums no ce?a, uz kura nav dzirdams kravas automa??nu troksnis,

palielin?s divas reizes (D).

Nepiecie?ams atz?m?t, ka trok??a palielin??an?s un samazin??an?s ir

atkar?ga no automa??nu kust?bas. Ar lielu ?trumu brauco??s automa??nas ir

dzirdama liel? att?lum?, jo t?s rada lielu troksni. Trok??a dzirdam?bu

ietekm?: dzirdi, augo?ie koki, apk?rt?j?s m?jas, gadalaiks, laika apst?k?i.

Ska?a ir dzirdama cit?d?k uz sausa, slapja asfalta, apsnigu?a asfalta.

Ziemas sala laik? troksnis ir stipr?ks nek? silt? laik?. T?p?c,

m?supr?t, izveidot k?du noteiktu formulu atkar?bu ir ?oti gr?ti. Ir

pietiekami, ka troksnis tiek m?r?ts decibelos, kas dod iesp?ju sal?dzin?t

da??du automa??nu troksni ar uzst?d?to 50 dBA normu.

Lai sal?dzin?u trok??a l?meni da??d?s iel?s, tika izp?t?ta transporta

kust?bas intensit?te ?aj?s iel?s (3.1. – 3.3.).

3.1. tabula. Ma??nu skaits, kuru kust?ba notiek pa Dombrovska ielu

|Min?tes|Transporta veids |

| |Kravas |Viegl?s |Autobusi |Mikroautobusi |

|1 |1 - 3 |5 - 6 |0 - 1 |0 - 1 |

|3 |3 - 4 |8 - 15 |1 - 2 |1 - 3 |

|5 |4 - 5 |16 - 25 |1 - 3 |2 - 5 |

3.2. tabula. Ma??nu skaits, kuru kust?ba notiek pa Meldru ielu

|Min?tes|Transporta veids |

| |Kravas |Viegl?s |Autobusi |Mikroautobusi |

|1 |3 - 5 |10 – 12 |0 |1 – 3 |

|3 |10 – 13 |15 – 23 |0 |3 – 5 |

|5 |16 – 23 |23 – 35 |0 – 1 |5 - 6 |

3.3. tabula. Ma??nu skaits, kuru kust?ba notiek pa 1.l?niju

|Min?tes|Transporta veids |

| |Kravas |Viegl?s |Autobusi |Mikroautobusi |

|1 |0 – 1 |5 – 7 |0 |0 – 1 |

|3 |1 – 2 |7 – 9 |0 |1 – 2 |

|5 |1 – 2 |9 – 11 |0 – 1 |2 - 3 |

Sal?dzinot Dombrovska, 1.l?niju un Meldru ielas varam atz?m?t, ka

transporta intensit?te p?c ma??nu skaita un veida, Meldru iela ir

visnoslogot?k?.

Min?tes laik? pa Meldru ielu brauc 14 ma??nas, tai skait?, 3 kravas

ma??nas, bet pa Dombrovska ielu ?aj? laika posm? brauc 6 ma??nas, kravas

ma??nas 3 reizes maz?k, galvenok?rt, produktu p?rvad?jumu ma??nas. ?aj?

zi?? „vismier?g?k?” ir Dombrovska iela, kur kravas automa??nu kust?ba ir

aizliegta, pa ?o ielu brauc tikai person?gais transports. Sabiedrisk?

transporta kust?ba virz?s pa Dombrovska ielu.

P?tot Vecm?lgr?vja noslogt?k?s ielas, m?su uzdevums bija noskaidrot,

k? m?ju iedz?vot?ji rea?? uz gar?mbrauco?? transporta troksni ?aj?s

intens?vaj?s kust?bas iel?s.

M?s veic?m Meldru ielas iedz?vot?ju sociolo?isko aptauju.

M?ju iedz?vot?ju logi atrodas ce?a pus?, pa kuru brauc gan viegl?s,

gan kravas automa??nas, osta un termin?lis.

T?da pati aptauja tika veikta ar? Dombrovska ielas m?ju iedz?vot?jiem.

Pa ?o ielu galvenok?rt brauc sabiedriskais transports (autobuss) un viegl?s

ma??nas.

4. tabula. Iedz?vot?ju reakcija uz gar?mbrauco?a autotransporta troksni

|№ |Trok??a ietekmes |10 – 20 m no |20 – 40 m no |100 m no |

| |rad?t?ji |ce?a |ce?a |ce?a |

| | |Meldru iela |Dombrovska iela |Stiebru |

| | | | |iela |

|1.|Trauc? |95% |45% |5% |

|2.|Trauc? las??anai |80% |30% |- |

|3.|Gr?ti run?t pa |25% |5% |- |

| |t?lruni | | | |

|4.|Nav iesp?jms |100% |45% |- |

| |atv?rt logus | | | |

|5.|Neietekm? fizisko |25% |90% |100% |

| |st?vokli | | | |

|6.|Kaitina |60% |10% |- |

|7.|Izraisa sap?u |30% |12% |- |

| |trauc?jumus | | | |

No 3.4. tabulas tika sast?d?ta anketa (1. pielikums). M?s redzam, ka

visos r?d?t?jos, Meldru ielas iedz?vot?jus uztrauc kravas transporta

rad?tais troksnis. Tas ir daudz stipr?ks par to troksni, kuru rada viegl?s

ma??nas un autobusi Dombrovska iel?.

Ja Meldru ielas iedz?vot?jus (95 %) uztrauc ?is troksnis, tad

Dombrovska ielas iedz?vot?jus troksnis uztrauc, bet ne visus (45 %

aptauj?to). 60 % procentus Meldru ielas iedz?vot?jus troksnis kaitina, bet

30 % - izraisa miega trauc?jumus. Taj? pa?? laik? Dombrovska ielas

iedz?vot?jus (tikai 10 %) kaitina troksnis, bet miegs ir trauc?ts 12 %

aptauj?to. Aptaujas rezult?ti liecina, jo intens?v?ka kust?ba un m?jas

atrodas tuv?k ce?am, jo vair?k tas iespaido cilv?ka psihoemocion?lo

st?vokli. J?piez?m?, ka 150 -200 m no ce?a troksnis praktiski nav dzirdams

un neizraisa kairin?jumu.

Trok??a palielin??an?s un samazin??an?s starplaik? tas turas 6 – 8

sekundes m?j?s ar aizv?rtiem logiem un 14 – 18 sekundes uz ielas. Pie

intens?vas kust?bas 3 – 5 kravas automob??u min?te trok??a ilgums uz katru

min?ti pie aizv?rtiem logiem ir 30 - 40 sekundes. Tas noz?m?, ka 0,5 br?v?

vakara laik? notiek past?v?gs kairin?jums.

?emot v?r? trok??a l?meni, kuru rada 1 kravas ma??na (l?dz 80 dBA),

?eit m?s varam run?t par nopietnu trok??a ietekmi uz cilv?ka emocion?lo

st?vokli, kur? izraisa kairin?jumu. K?dus aizsarg??an?s pas?kumus pielieto

Vecm?lgr?vja iedz?vot?ji . Iedz?vot?ju vid? tika veikta anket??ana (2.

pielikums).

5. tabula. Meldru un Dombrovska ielu prettrok??u pas?kumi

|№ |Prettrok??u pas?kumi |Iedz?vot?ju skaits|

|1 |Plastik?ta logi |20% |

|2 |Iestiklina lod?ijas |80% |

|3 |Neatver logus |41% |

|4 |Lieto prettrok??u aizb?z?us |18% |

|5 |Lieto nomierino?us l?dzek?us |30% |

|6 |St?da kokus |14% |

K? redzam 3.5. tabul? galvenie prettrok??u pas?kumi ir :

* plastikata logi

* iestiklotas lod?ijas

Blakus saviem logiem iedz?vot?ji nest?da kokus un kr?mus, kaut gan tie

ne tikai aizsarg? no kait?g?m g?z?m, bet ar? mazina troksni.

To m?ju iedz?vot?ji, kuri dz?vo apm?ram 100 m no ce?a tikai 5 % ir

s?dz?ju?ies par troksni pie atv?rtiem logiem.

No t? m?s varam secin?t:

. visliel?ko troksni izj?t tie iedz?vot?ji, kuru logi atrodas trasu un ce?u

pus?, pa ?iem ce?iem virz?s ma??nas un to troksnis ir 45 – 90 dBA.

Galvenok?rt t?s ir kravas automa??nas, kuras dz?vok?os rada ar?

vibr?ciju.

. Vieglo automa??nu trok??a l?menis ir 60 – 65 dBA, tas ar? trok??a

izrais?t?jas pie atv?rtiem logiem. P?c p?rrun?m ar Dombrovska un Meldru

ielu iedz?vot?jiem noskaidroj?s, ka visliel?k? ietekme no gar?mbrauco??m

ma??n?m ir nakts laik?. Tas noved pir miega trauc?jumiem un citu slim?bu

ra?an?s. Pastiprin?ta j?tam?ba ir pusm??a cilv?kiem, kuriem ir hroniskas

kaites, k? nervu un sirds asinsvadu sist?mas slim?bas.

. M?ju iedz?vot?ji, kuri dz?vo 100 m no ce?a, troksni neizj?t pie

aizv?rtiem logiem. Tas liecina, k?d? att?lum? visp?r vajadz?tu atrasties

gu?amrajonu korpusiem.

. Intens?vas kust?bas noslogot?s Vecm?lgr?vja ielas Emmas, Meldru,

A.Dombrovska, kuru iedz?vot?ji ir pak?auti kait?go vielu iedarb?bai,

kuras izraisa automa??nu izpl?des g?zes.

. Praktiskaj? p?t?jum? ir gr?ti noteikt automa??nu izpl?des g?zu ietekmi,

bet no teor?tisk?s da?as iesp?jams konkretiz?t sekojo?o: atra?ot?s g?zes

veicina onkolo?isk?s, plau?u, bet ?pa?i aler?iska rakstura slim?bu

ra?anos.

K?di profilaktiskie pas?kumi tika veikti, lai mazin?tu autotransporta

kait?go ietekmi uz vesel?bu?

1. Br?vo laiku pavad?t me?a un piej?ras zon? ieelpojot j?ras un me?a gaisu

2. Ruden? pastaig?ties pa me?u lasot s?nes

3. Nodarboties ar skrie?anu vai braukt ar velosip?du viet?s, kur nav

autotransporta

4. Ziemas laik? sl?pot un slidot

5. Nodarboties ar elpo?anas vingrin?jumiem

6. Veikt logu aizbl?v??anu vai nomain?t tos pret plastik?ta logiem

7. Nav v?lamas pastaigas ce?u tuvum?

Nevar teikt, ka R?g? neteik piev?rsta uzman?ba transporta

pies?r?ojumam atmosf?r?. Par to liecina pieaugo?ie sastr?gumi uz iel?m. No

vienas puses, cilv?ks palielina savu eksistences komfortu, bet no otras –

arvien vair?k pies?r?o apk?rt?jo vidi.

Sekojo?i – lai uzlabotu st?vok?i, nepiecie?ama m?r?tiec?gi p?rdom?ta

r?c?ba. ?eit ?oti svar?gi ir veidot datu b?zi:

. Cilv?ks un apk?rt?j? vide

. Pamatot zin??anas par savtarp?j?s darb?bas ekolo?iskajiem faktoriem

. Izstr?d?t jaunas kait?guma nov?r?anas un samazin??anas metodes, kuras

apk?rt?jai videi un cilv?kam rada transports

Dz?vojamo m?ju iedz?vot?jus, kuri dz?vo ce?u tuvum?, uztrauc un pat

kaitina ??di faktori:

. Nepat?kamas smakas

. Autotransporta rad?tie putek?i

. Vibr?cija

. Troksnis aiz loga (liel? m?r?)

Daudziem iedz?vot?jiem ir:

. Miega trauc?jumi

. Past?v?ga nervozit?te no gar?m brauco?a transporta rad?t? trok??a

Teor?tisk? p?t?juma rezult?t? ir apstiprin?jusies hipot?ze par

autotransporta kait?go ietekmi uz iedz?vot?jiem, kuri dz?vo ce?u tuvum?.

Nobeigums

P?t?juma probl?ma - autotransporta ietekme uz iedz?vot?jiem, kuri

dz?vo tuvu ce?iem, ir balst?jusies uz A.A.Koro?ova, I.Gri?ina, V.Novikova

un citu autoru darba anal?zi.

?eit tika noteikti sekojo?i uzdevumi:

1. Noteikt automob??u atra?oto g?zu ietekmi uz cilv?ka vesel?bu

2. Noskaidrot trok??a pak?pes ietekmi uz cilv?ka psihoemocion?lo st?vokli

3. Noteikt automob??a trok??a un atra?oto g?zu ietekmi uz cilv?ka vesel?bu

Darba teoretiskaj? da?? tika apskat?ts, k? automob??u atra?ot?s g?zes

un tramsporta troksnis ietekm? cilv?ku un ??s ietekmes meh?nisms.

Lai apstiprin?tu vai atsp?kotu m?su ieg?tos rezult?tus, tika veikts

p?t?jums.

P?t?juma b?zes pamat? bija noteiktas Vecm?lgr?vja rajona ielas, kuras

ir izvietotas galveno ce?u tuvum?.

P?t?jum? piedal?j?s ?o ielu iedz?vot?ji un R?n??u vidusskolas skol?ni.

No ieg?tajiem anket??anas un p?rrunu rezult?tiem ir izdar?ti ??di

secin?jumi:

Tuvu lielce?u dz?vojo?ajiem iedz?vot?jus kaitina ??di faktori :

. Nepat?kamas smakas

. Autotransporta putek?i

. Vibr?cija

. Troksnis aiz loga (liel? m?r?)

Daudziem iedz?vot?jiem bija nov?roti v?l citi faktori:

. Miega trauc?jumi

. Past?v?ga nervozit?te no gar?m brauco?a transporta rad?t?

trok??a

Teor?tisk? p?t?juma rezult?t? ir apstiprin?jusies hipot?ze par

autotransporta kait?go ietekmi uz iedz?vot?jiem, kuri dz?vo ce?u

tuvum?.

Izmantot? literat?ra

1. Кулин П.П., Лапин В.Л. Безопасность жизнедеятельности. – М.:

Высшая школа,1999.

2. Буштуева К.А. Методы и критерии оценки состояния здоровья

населения в связи с загрязнением окружающей среды. – М.:

Медицина, 1979. – 285с.

3. Гринин А.С., Новиков В.Н. Безопасность жизнедеятельности. – М.:

Гранд, 2003. – 133 с.

4. Гринин А.С., Новиков В.Н. Экологическая безопасность. Защита

территорий и населения при ЧС. – М.: ФАИР – ПРЕСС, 2000. – 60 с.

5. Киселёв А.А., Фридман К.Б. Оценка риска здоровью. – СПБ, 1997. –

103 с.

6. Новиков В.Н., Гринин А.С. Экология чрезвычайных ситуаций. –

Камра, 1997. – 80 с.

7. Под редакцией А.А.Королёва. Медицинская экология – М.: АКАДЕМА,

2003. – 59 с.

8. Новиков Ю. Экология. – М.: Гранд, 2003 – 63 с.

9. Ревелль П., Ревелль И. Среда нашего обитания. 4 книга – М.: МИР,

1995. – 190 с.

10. Розанов С. Общая экология. – С.Петербург, 2001. – 40 с.

Anot?cija

Dotaj? darb? p?t?ta autotransporta negat?v? ietekme uz cilv?ka

vesel?bu.

Izstud?jot teor?tisko literat?ru, darb? izcelti autotransporta

izrais?tie ?pa?i b?stamie faktori, un apskat?ts to iedarb?bas meh?nisms uz

cilv?ku.

Darba autors ir m??in?jis noteikt to cilv?ku psihoemocion?lo

reakciju, kuri dz?vo autoce?u tuvum?.

K? visiedarb?b?kie faktori izcelti: troksnis un izpl?des g?zu

toksisk?s vielas.

P?t?jums, kas tika veikts R?gas rajon? – Vecm?lgr?v?, p?tot faktoru

ietekmi uz Vecm?lgr?vja iedz?vot?jiem, apstiprin?ja darba hipot?zi: „Jo

tuv?k autoce?am dz?vo cilv?ks, jo vair?k vi?? tiek pak?auts

psihoemocion?lajam stresam un liel?ks ir risks cilv?kam saslimt ar da??da

veida slim?b?m”.

Annotation

The present work deals with negative influence of motor transport on

people's health.

As a result of theoretical literature investigation, some most

dangerous factors created by motor transport were revealed, as well as the

very mechanism of this harmful influence upon people.

The author has made an attempt to identify psycho emotional reaction

of the people, dwelling, directly, in the nearby area of highways, upon the

motor vehicles.

As an example of strong influential factors such phenomena as noise

and toxic substances of car fumes were taken.

The investigation was held on the dwellers of the Riga region

Vecmilgravis, which allowed us to confirm the offered hypothesis:” The

nearer the person lives to the highway, the more he is subjected to psycho

emotional stress and the risque of some certain diseases.

Аннотация

В данной работе рассмотрены вопросы негативного влияния автотранспорта

на здоровье человека.

В результате изучения теоретической литературы, в работе выявлены наиболее

опасные факторы, создаваемые автотранспортом, и рассмотрен механизм их

вредного воздействия на человека.

Автором предпринята попытка определить психоэмоциональную реакцию

людей, проживающих в непосредственной близости от дорог, на движение

автотранспорта.

В качестве сильнодействующих факторов взяты: шум и токсичные

вещества, отработанных газов.

Исследование, проводившееся на базе жителей района Риги –

Вецмилгравис, позволило подтвердить выдвинутую рабочую гипотезу: „Чем ближе

к дороге проживает человек, тем больше он подвержен психоэмоциональному

стрессу и риску возникновения ряда заболеваний.”

Pielikumi

1. pielikums.1.anketa. K? j?s ietekm? autotransports?

|№ |Trok??a ietekmes rad?t?ji |J? |N? |

|1.|Trauc? | | |

|2.|Trauc? las??anai | | |

|3.|Gr?ti run?t pa t?lruni | | |

|4.|Nav iesp?jms atv?rt logus | | |

|5.|Neietekm? fizisko st?vokli | | |

|6.|Kaitina | | |

|7.|Izraisa sap?u trauc?jumus | | |

2. pielikums. 2. anketa. Kadus prettrok??u pas?kumus j?s veicat?

|№ |Prettrok??u pas?kumi |Pas?kumus, kurus J?s |

| | |lietojiet (atz?m?t ar |

| | |krusti?u) |

|1.|Plastik?ta logi | |

|2.|Iestiklina lod?ijas | |

|3.|Neatver logus | |

|4.|Lieto prettrok??u aizb?z?us | |

|5.|Lieto nomierino?us l?dzek?us | |

|6.|St?da kokus | |

|7.|Citi | |

3. pielikums. Transporta kust?bas intensivit?te Vecm?lgr?v?

[pic]

* - Ielas ar intens?vu pl?smu

-----------------------

(5)

(4)

(3)

(2)

(1)

Slimn?ca

Meldru iela

Mel?das iela

Vec??u prospekts

1. l?nija

Vecm?lgr?vja iela

A/Dombrovska iela

Emmas iela

Skuju iela

Skuju iela

Kult?ras n. ZIEME?BL?ZMA

Kreime?u iela

Stiebru iela

RIMI

31 vsk.

Страницы: 1, 2